Kādi logi ir labākie: plastmasas (PVC), koka vai alumīnija?

Renovējot dzīvokli vai būvējot jaunu mājokli, ikviens domā par to, kādus logus un durvis izvēlēties.  

Tirgū ir daudz uzņēmumu, kas piedāvā plastmasas, koka un alumīnija logus. Turklāt viņi visi ir vienisprātis, ka viņu produkti ir vislabākie, izturīgākie un kvalitatīvākie. Mūsu misija ir palīdzēt jums izvēlēties un pašiem izlemt, kādas durvis vai logi ir vispiemērotākie jūsu dzīvoklim vai mājai, ņemot vērā turpmāk minētos aspektus.  

Nedaudz teorijas 

Logi un durvis – ēkas vājākā daļa no siltumvadītspējas viedokļa. Saskaņā ar dažādiem avotiem caur tiem var tikt zaudēti 25–50 % siltuma, īpaši, ja logi ir ļoti veci koka logi bez mūsdienīga stiklojuma. Siltumvadītspēja ir viens no svarīgākajiem loga parametriem energoefektivitātes ziņā. Izstrādājuma kopējo siltumvadītspēju aprēķina pēc šādas formulas: 

1. rāmja (vai profilu sistēmas) siltumvadītspējas koeficients (Uf); 
2. stikla paketes siltumvadītspējas koeficients (Ug); 
3. stikla paketes rāmja siltumvadītspējas koeficients (Ψg); 
4. rāmja un stikla paketes laukums (A) un stikla paketes rāmja perimetrs (L) produktā. 

Kopējais produkta siltumvadītspējas koeficients Uw. To veido profila (Uf), stikla paketes (Ug) un rāmja stikla paketes siltumizolācijas vērtības. Stiklu skaits, selektīvā pārklājuma veids, kas uzlabo siltumnoturību, un gāzes veids starp stiklojuma elementa stikliem arī ir svarīgi. Gaisa spraugas starp stikliem parasti tiek aizpildītas ar argona gāzi. 

Rāmis stikla paketē. Auksts alumīnija rāmis materiāla fizikālo īpašību dēļ labāk vada siltumu, tāpēc tam ir nedaudz sliktākas siltumtehniskās īpašības, kas rada lielāku aukstuma tiltu pa stiklojuma perimetru. Tas var izraisīt pastiprinātu rasošanos, ledus veidošanos un siltuma zudumus. Siltais rāmis, kas ir izgatavots no ciltumnecaurlaidīgas plastmasas, samazina aukstuma tiltiņu veidošanos, uzlabo izstrādājuma kopējo siltumvadītspējas koeficientu un samazina rasas veidošanos stikla paketes malās. 

Svarīgāki aspekti: 

• Jo zemāka siltumvadītspēja, jo labāka siltumizolācija un augstāka energoefektivitāte (izstrādājumi efektīvāk aiztur siltumu mājoklī). 
• Lielākā nozīme attiecībā uz produkta energoefektivitāti ir stikla paketei, kas aizņem lielāku laukumu, t. i., tās biezumam, stiklu daudzumam tajā, siltumvadītspēju uzlabojošiem speciāliem selektīviem pārklājumiem (Low-E), speciālai gāzei (parasti argonam) un starp stikliem esošajam rāmītim. Tātad, ja stikla virsma ir lielāka un tajā ir vairāk nekā divi stikli, un stiklojums ir biezāks, izstrādājumam būs augsta energoefektivitāte. Tas nozīmē, ka vienāda izmēra fiksētie logi būs siltāki nekā vērtņu logi, jo tiem ir mazāks profils (rāmis). 
• Rāmis (vai profilu sistēma) – lai arī biezākā, taču pati aukstākā loga daļa, kas ietekmē kopējo produkta siltumvadītspējas koeficientu, līdz ar to arī energoefektivitāti. Atkarībā no izstrādājuma izmēra rāmis un vērtne var aizņemt līdz pat 30 % no loga kopējās platības, tāpēc, lai nodrošinātu augstu energoefektivitāti, ir svarīgi izvēlēties profilu sistēmu. Stiegrojumam, ko pārsvarā izmanto plastmasas (PVC) profilos, ir maza nozīme siltumvadītspējas ziņā – metāls ir siltumvadītspējīgs. Tā kā kompozītprofiliem ir izturīgāka materiāla sastāvs, parasti nav nepieciešams armējums, un līdz ar to nedaudz uzlabojas siltumizolācijas īpašības. Profila dziļums: šaurā, zema dziļuma profilā ir ierobežotas iespējas ievietot biezāku, energoefektīvāku stikla paketi. 
• Eiropas Savienībā pieaug prasības par jauno mājokļu energoefektivitāti. No 2021. gada tiem jāatbilst vismaz A++ energoefektivitātes klasei un enerģijas patēriņam tuvu 0 (pasīvās mājas standarts). Šādām ēkām logu siltuma caurlaidībai Uw jābūt mazākai vai vienādai ar (<=) 0,8 W/m²K, bet durvīm – mazākai vai vienādai ar (<=) 1,2 W/m²K. Lai gan Latvijā ir noteikta tikai minimālā prasība logiem un balkona durvīm par (>=) 1,1 W/m²K* un ārdurvīm par (>=) 1,8 W/m²K*, lai efektīvi samazinātu enerģijas patēriņu, ir vērts izvēlēties logus un durvis ar pēc iespējas zemāku siltuma caurlaidības koeficientu, lai tie atbilstu augstākajai A++ klasei.
• Kādus logus izvēlētiesun cik ilgi tie kalpos? Pareizi kopti un pareizi izvēlēti,no jebkura materiāla izgatavoti izstrādājumi kalpos daudzus gadus (skat. salīdzinājuma tabulu nodaļas beigās). Atšķirības logu uzturēšanā izgaismojas, aplūkojot logu izturību pret vides apstākļiem, apkopes biežumu, tam patērēto laiku un izmaksas.  

* norādītās vērtības saskaņā ar standartu LBN 002-19 dzīvojamām ēkām. 

Plastmasa (PVC) 

Ieguvumi:

• Minimāla apkope. Nav nepieciešams atjaunot virsmas.
• Kvalitatīvi profili nedzeltē un ir izturīgi pret UV starojumu. 
• Pret UV starojumu izturīgās dekoratīvās krāsas-pārklājumi padara logus izturīgākus pret mehānisku iedarbību un izbalēšanu. 
• Ekoloģija. Tā kā plastmasa ir praktiski nesalaužams un izturīgs materiāls, mūsdienu plastmasas profilu ražošanā tiek izmantotas gan ražošanas paliekas, gan pārstrādāti demontētie plastmasas rāmji. Šādi logiem tiek dota otra iespēja jaunai dzīvei, to dzīves cikls tiek pagarināts pat par 280 gadiem*. Plastmasas logus var pārstrādāt  7 reizes. No pārstrādātiem materiāliem izgatavoti profili būs stabili un kvalitatīvi. 
• Svins kā stabilizators jau sen vairs netiek izmantots profilu ražošanā, tāpēc plastmasas izstrādājumi ir veselībai nekaitīgi. 
• Izturīgs pret agresīvu vides ietekmi. Plastmasas logi ir izturīgi pret puvi, pelējumu, sāli un mitrumu. Plastmasas vai kompozītmateriālu izstrādājumus var droši uzglabāt pat mitros apstākļos. 
• Plašs dekoratīvo pārklājumu klāsts profilu virsmām: pieejamas raupjas un kokam līdzīgas  virsmas un toņi. Gan loga iekšpusi, gan ārpusi var laminēt dažādās krāsās. 
• Zemākas izmaksas salīdzinājumā ar kompozītmateriālu, koka vai alumīnija konstrukcijām. 

Trūkumi:

• Mazāka krāsu izvēle salīdzinājumā ar koka vai alumīnija logu krāsām. 
• Mazāki izmēri salīdzinājumā ar kompozītmateriālu, koka vai alumīnija materiāliem, ierobežotas izliektu formu iespējas. 

Par plastmasas (PVC) logiem pastāv vairāki mīti, vairāk par galvenajiem mītiem lasiet šeit „Mīti par plastmasas logiem” 

Kompozīts – ar stikla šķiedru pastiprināta plastmasa  

Uzlabojoties logu izgatavošanas tehnoloģijām un palielinoties mājokļu siltumizolācijas prasībām, tiek ražoti logi bez metāla stiegrojuma. Kompozītu profili ir papildus pastiprināti ar stikla šķiedru. Tie ir stabilāki, vieglāki un ļauj ražot lielākus produktus. 

Priekšrocības:

• Minimāla apkope. Nav nepieciešams atjaunot virsmas. 
• Kvalitatīvi profili nedzeltē un ir izturīgi pret UV starojumu. 
• Pret UV starojumu izturīgās dekoratīvās krāsas-pārklājumi padara logus izturīgākus pret mehānisku iedarbību un izbalēšanu 
• Ekoloģija, ilgtspēja. Kompozīts ir ilgmūžīgs un izturīgs materiāls. Profili tiek izgatavoti, izmantojot gan ražošanas atkritumus, gan pārstrādātus demontētus rāmjus, tādējādi piešķirot jaunu elpu logiem, kas vairs nav derīgi lietošanai, un pagarinot to kalpošanas laiku līdz 280 gadiem**. Tos var pārstrādāt līdz pat 7 reizēm, un katru reizi izgatavotie profili būs stabili un augstas kvalitātes.
• Svins kā stabilizators jau sen vairs netiek izmantots profilu ražošanā, tāpēc izstrādājumi ir veselībai nekaitīgi. 
• Izturīgs pret agresīvu vides ietekmi. Kompozītmateriālu logi irizturīgi pret puvi, pelējumu,  sāli un mitrumu. Plastmasas vai kompozītmateriālu izstrādājumus var droši uzglabāt pat mitros apstākļos. 
• Plašs dekoratīvo pārklājumu klāsts profilu virsmām: pieejamas līdzenas, raupjas un kokam līdzīgas  virsmas un toņi. Gan loga iekšpusi, gan ārpusi var laminēt dažādās krāsās.  
• Tā kā kompozītmateriālu profili ir izturīgāka materiāla sastāva, parasti nav nepieciešams armējums. 
• Izmantojot RAU-FIPRO® stikla šķiedru, kas ir aptuveni par 40 % vieglāka nekā plastmasa (vai PVC), un armējuma neizmantošana samazina gala produkta svaru līdz pat 12 %*. Tas ir svarīgi uzstādīšanai, tāpēc kompozītmateriālu logu sistēmas svars, salīdzinot ar plastmasas logiem, samazināsies līdz pat 18 kg.  
• Pateicoties īpaši izturīgajai RAU-FIPRO® kompozītmateriālu šķiedru tehnoloģijai, ir iespējams izgatavot logus līdz 10 % lielākus nekā plastmasas logus. 
• Zemākas izmaksas salīdzinājumā ar koka vai alumīnija konstrukcijām. 

*Salīdzinot plastmasas un kompozītmateriālu logus ar 3 pakešu logiem, kuru izmēri ir 1230 x 1480 mm, redzama 8 kg atšķirība: plastmasas ALPO logs sver 75 kg, bet ELBRO logs – 67 kg. Salīdzinot 4,11 m2 plastmasas un kompozītmateriālu logu, svara starpība ir 18 kg. 
**Saskaņā ar Vides produktu deklarāciju (EPD) plastmasas logi var kalpot līdz pat 40 gadiem vienā ciklā. Tos var pārstrādāt līdz pat 7 reizēm: 40 x 7 = 280 m. Saskaņā ar citiem pētījumiem PVC logi var kalpot līdz pat 75 gadiem. 

Trūkumi: 

• mazāka krāsu izvēle salīdzinājumā ar koka vai alumīnija logu krāsām; 
• mazāki izmēri salīdzinājumā ar koka vai alumīnija materiāliem, ierobežotas izliektu formu iespējas. 

Koks 

Priekšrocības:

• Dabiskums. Mūsdienu tirgū dominē logi no priedes, ozola, lapegles, sarkanā šorejas vai cita eksotiska koka.  
• Virsmu apdares materiālu izvēle ir diezgan plaša: logus var krāsot jūsu izvēlētajās RAL krāsās. Dabiskais, caurspīdīgais koka graudu raksts ir iespējams tikai no iekšpuses ar aizsarglaku. No ārpuses koka logi ir pārklāti ar necaurspīdīgu krāsu. Pieejami dažādās krāsās gan no iekšpuses, gan ārpuses. 
• Iespējami specifiski dizaina risinājumi, salocītas formas, dekoratīva virsmas frēzēšana. Tehnoloģiski logi ir lielāki, salīdzinot ar plastmasas vai kompozītmateriālu logiem. 

Trūkumi:

• Nepieciešama ievērojami lielāka apkope un ieguldījumi koka virsmu regulārai pārkrāsošanai un krāsošanai. Atkarībā no ēkas atrašanās vietas un uzstādīto izstrādājumu orientācijas, tos var būt nepieciešams pārkrāsot vismaz reizi gadā. Piemēram, ēku dienvidu logi jūras klimatiskajos apstākļos ir daudz vairāk pakļauti agresīvai videi, piemēram, erozijas sāļiem un/vai saules karstumam. Tāpēc koka logi būs jāpārkrāso vismaz vairākas reizes to kalpošanas laikā. 
• Krāsotas virsmas jātīra un jāapstrādā vismaz reizi gadā, bet iekšējās lakotas virsmas jāapstrādā divas reizes gadā. 
• Krāsotas vai lakotas virsmas nav jutīgas pret ārējās vides iedarbību un mainīs krāsu saules gaismas un mitruma ietekmē. 
• Koksne ir diezgan mīksts izejmateriāls, tāpēc tā ir ļoti jutīga pret mehānisko iedarbību. Koka logu montāža jāveic ļoti uzmanīgi un jāuzglabā tikai sausā vietā. Tas ir materiāls, kas ir īpaši jutīgs pret dažādām javu un maisījumu iedarbībām. 
• Tumšās virsmas vasarā dienvidos var sasilt līdz 80°, tāpēc, ja logi ir izgatavoti no skujkoku koksnes, tie var sākt izdalīt sveķus. 
• No vides aizsardzības viedokļa raugoties, koka logu ražošanai tiek izcirsti meži, un ir vajadzīgi gadi, lai kokus atkal iestādītu un izaudzētu. 
• Profili ir piesūcināti ar ķīmiskām vielām, lai tie būtu izturīgi pret puvi, pelējumu un dažādu kukaiņu grauzējiem. Tomēr tie joprojām ir uzņēmīgas pret mitrumu un pelējumu. 
• Mazāki izmēri salīdzinājumā ar alumīnija logu izmēriem. 
• Mazāka pārklājumu izvēle salīdzinājumā ar alumīnija logiem.  
• Augstākas izmaksas nekā plastmasas vai kompozītmateriālu logu izmaksas. Kaltā alumīnija logu eksterjera izmaksas ir tādas pašas kā alumīnija vai pat augstākas atkarībā no izvēlētās sistēmas. 

Alumīnijs 

Ieguvumi:

• Minimāla apkope. Nav nepieciešams atjaunot virsmas. 
• Tam ir plašas iespējas specifiskiem dizaina vai arhitektūras risinājumiem: milzīgi izmēri, fasāžu sistēmas, saplacināti profili ar minimālu redzamību, integrētas viedās mājas sistēmas, logu/durvju vadība ar viedierīcēm. Tehnoloģiski ir iespējami lielāki izmēri nekā plastmasas, kompozītmateriālu vai koka logiem. 
• Pieskaitāmi nedegošu materiālu klasei. Uz logiem un durvīm attiecas ugunsdrošības, EI30, EI60, EI90, EI120 klases. 
• Plašs virsmu apdares klāsts: anodētas virsmas, pulverkrāsošana RAL un NCS krāsās pēc jūsu izvēles, dažādas krāsas iekšpusē un ārpusē, dažādas matētības un raupjuma iespējas. Pieejamas dekoratīvās virsmas apdares: koks, akmens un citas strukturālās virsmas. 
• Alumīnijs ir videi draudzīgs un 100 % pārstrādājams. 

Trūkumi:

• Jāatzīmē, ka īpaši mitros apstākļos un sāļās jūras teritorijās alumīnija profili ir īpaši jāapstrādā un jāpārklāj ar pretkorozijas pārklājumiem. Tas palielina produkta galīgo cenu. 
• Aukstas virsmas. Alumīnijs ir siltumvadošs materiāls, tāpēc, pieskaroties profiliem, jūs jutīsiet aukstumu. Plastmasas, kompozītmateriālu vai koksnes materiāli nav. 
• Augsta cena. 

Salīdzinājums:

*Izstrādājuma kalpošanas laiks ietver nolietoto kustīgo daļu (furnitūras, eņģu, rokturu), blīvju un stikla paneļa nomaiņu ik pēc 25 gadiem. 
**40 m – pamatojoties uz "Vides produkta deklarāciju (EPD – Environmental Product declaration)" 75 m – pamatojoties uz pētījumu "Environmental impact analysis PVC". Harry van Ewijk”. 
***Atkarībā no koksnes, ko izmanto atsevišķi ražotāji, ražošanas tehnoloģijas un vietas, kur izstrādājumi tiek uzstādīti. Saskaņā ar pētījumu "Environmental impact analysis PVC. Harry van Ewijk”. 
****Pamatots uz pētījumu "Environmental impact analysis PVC. Harry van Ewijk”. 

Kopumā modernās tehnoloģijas ļauj izgatavot pilnībā kvalitatīvus, hermētiskus un energoefektīvus logus un durvis neatkarīgi no tā, vai tie ir izgatavoti no plastmasas, koka vai alumīnija, pareizi izvēloties galvenos komponentus: profilu sistēmu un stikla paketi. Abi būs pilnībā funkcionāli, un galvenās atšķirības būs uzturēšanas un izmaksu ziņā. Tāpēc, pirms izlemt, kuri logi – koka vai plastmasas, kompozītmateriālu vai alumīnija – ir piemēroti jūsu mājai, jums jāuzdod šādi jautājumi: 

• Cik daudz laika un naudas man būs jāiegulda uzturēšanā pēc viena vai otra materiāla izstrādājumu iegādes? Plastmasas vai kompozītmateriālu logiem un durvīm būs nepieciešama vismazākā apkope un ieguldījumi. 
• Vai jums ir nepieciešami specifiski dizaina un lielgabarīta risinājumi? Plastmasas vai kompozītmateriālu logi un durvis ar plašu veidu, krāsu un virsmas faktūru klāstu būs piemēroti lielākajai daļai lietojumu.  
• Vai vēlaties viedo tehnoloģiju integrāciju un ugunsdrošības produktus? Ja jums ir vīzija un budžets tās īstenošanai, alumīnija izstrādājumi ir pareizā izvēle. 
• Kādi profili un furnitūra tiek izmantoti logu un durvju ražošanā? Cilvēki, kuri neinteresējas par logu kvalitāti un profilu izcelsmi un kurus vilina zemas cenas, bieži vien izvēlas produktus, kas nedarbojas pārāk labi. Ja plastmasa ir nekvalitatīva, logu krāsa ļoti ātri mainīsies, baltie profili kļūs dzelteni un to virsmas saplaisās. Šādos gadījumos tie var būt jānomaina. Uzņēmumā MYNEST by Aradas logi un durvis tiek ražotas, izmantojot uzticamus, laika pārbaudi izturējušus „Rehau” profilus. 
• Cik daudz naudas plānojat tērēt jauniem logiem un durvīm? Visi īpašie dizaina risinājumi: saplacināti rāmji, nestandarta virsmu pārklājumi, dārgāki profilu materiāli (koks, alumīnijs), īpaši lieli izmēri, izliektas vai citas nestandarta formas un gudri risinājumi jūsu pasūtījuma izmaksas palielinās vairākas reizes. 

Lai salīdzinātu cenas pēc profila materiāla līdzīgai mājai ar tādu pašu platību un tādiem pašiem produktiem, noklikšķiniet šeit: No kā ir atkarīga logu un durvju cena?

Padomi:

Svarīgākie kritēriji, izvēloties logus un durvis
No kā ir atkarīga logu un durvju cena?
Mūsu produkti: parametru atšķirības un salīdzinājums
Kādus logus izvēlēties?
Kādas durvis izvēlēties?
Kāda ir atšķirība starp kompozītmateriālu un plastmasas logiem?
Dekoratīvie virsmu pārklājumi un krāsas
Mīti par plastmasas logiem
Kā pareizi izmērīt logus un durvis pasūtīšanai?